Blogi, pārdomas, update

Vai es vēlos pielikt punktu blogošanai?

Čau! Esiet sveicināti atpakaļ manā blogā. Ir pagājušas aptuveni divas nedēļas kopš mana pēdējā bloga ieraksta. Vai Deniss ir kļuvis neaktīvs? Nevarētu tā teikt. Kaut arī es sevi gribu piespiest vismaz reizi nedēļā kaut ko publicēt, es sapratu, ka nav jēgas mākslīgi veidot saturu, ja tas nenāk no manis paša. Labākie blogi ir tādi, kuri nāk no sirds un dvēseles, nevis kuri ir ar varu izspiesti no cilvēka kā tāda citrona sula. Pēdējā laikā jūtu, ka lēnām izdegu un nespēju sniegt kvalitatīvu saturu. Agrāk man bija tika daudz ideju un azarts rakstīt blogus, ka es nezināju kā sadalīt ierakstu publicēšanas grafiku, jo idejas tiešām bija kaudzēm. Es uzskatu, ka tas ir tīri normāli, ja rodas “nogurums” no tā, ko Tu dari, jo priekš manis šī nav pirmā reize, tomēr, ir skumji, ka radošums nolemj Tevi uz kādu laiku pamest.

Katrā ziņā šīs dienas blogs būs neliels update par to, kas pēdējā laikā notiek manā prātā. Ceru, ka jums neliksies garlaicīgi, jo es cenšos rakstīt tā, lai jums, maniem lasītājiem, būtu kaut cik interesanti sekot līdzi manam blogam.

Vispār es nevarētu sūdzēties par savu pašreizējo mentālo stāvokli. Mana dzīve lēnām, bet, tomēr, iet uz kaut kādu labo pusi. Vismaz es tā vēlētos domāt. Es beidzot esmu atradis darbu un, cerams, ka ar laiku arī nostāšos uz savām kājām. Lielākā problēma bija dzīves vieta, tādēļ arī domāt par darba iespējām es nevarēju.

Taču, pirms kāda laika, naktī mani piemeklēja emocionālais sabrukums. Tāds man nebija bijis kopš pagājušā gada. Tas, laikam, notika tāpēc, ka es, kā jau parasti, aizdomājos par lietām pārāk dziļi. Vēlā nakts stundā domāju par to, kā mana dzīve ir izmainījusies pēdējo desmit mēnešu laikā, atcerējos pagātnes notikumus un centos saprast, kur es esmu nonācis un kas tad es īsti esmu kā personība.

Tas, ka mana dzīve ir izmainījusies, varu apgalvot simtprocentīgi, un domāju, ka arī cilvēki, kuri mani pazīst, tam var piekrist. Ir izmainījusies ne tikai mana dzīve, bet arī es pats. Es esmu kļuvis daudz pašpārliecinātāks par sevi un lietām, kuras es daru. Es lēnām arī sāku mīlēt sevi – savas pilnības un nepilnības, ar kurām esmu cīnījies gadu garumā. Es vairāk tik ļoti nebaidos no cilvēku viedokļiem par to, ko es daru un kā es uzvedos.

Rodas sajūta, ka šis ir pavisam cits Deniss. Vecais Deniss ir “nomiris” un kā fēnikss no pelniem ir augšāmcēlies jaunais. Šis pat bija pārāk filozofisks teikums no manas galvas.

Ir diezgan toksiski vilkt sev līdzi vecus notikumus un lietas, kuras ir jau sena pagātne un kuras nevar izmainīt. Es cenšos aizmirst tās lietas, jo ir jādzīvo tagadnē nevis pagātnē, lai arī cik klišejiski tas neizklausītos. Bet reizēm, kaut kādā dzīves posmā, tas viss vienkārši uzpeld augšā. Tu sāc domāt kā būtu, ja būtu un iedzen sevi stūrī. Sēžot bezdarbībā, bieži vien aizdomājos par senām lietām, kuras traucē koncentrēties uz svarīgiem dzīves notikumiem.

Tā man bija, lielākoties, visu garo periodu, kamēr atrados mājās un neko īsti ar savu dzīvi nedarīju. Es vienkārši pārdomāju visu. No rīta, dienas vidū, vakarā, naktī. Tas mani lēnām sāka nogurdināt. Gan fiziski, gan mentāli.

Taču šīs liekās domas, kuras sen jau būtu jāizmet atkritumu konteinerī, kaut kādā veidā joprojām turpina man sekot līdzi un ietekmēt manu radošumu saistībā ar bloga uzturēšanu. Vai mani kādreiz ir apciemojušas domas par bloga pamešanu? Jā. Ne vienu vien reizi esmu domājis, ka jāpieliek punkts rakstīšanai, jo kāpēc gan tērēt savu laiku kam tādam. Un to saku es, kurš deg par savu blogu un ir lepns, ka var rakstīt un dalīties at citiem savās domās un pārdzīvojumos.

Kāpēc, jūs jautāsiet? Agrāk man likās, ka es rakstu sev, taču tagad, kad manu blogu ir sākuši lasīt vairāk cilvēku, es padziļinātāk sāku domāt par tēmām, kuras rakstīt, lai tās būtu interesantas un saistošas maniem lasītājiem. Bet reizēm šķiet, ka tā īsti nav par ko rakstīt, jo es neesmu no tiem blogeriem, kurš ceļo un kuram ir piedzīvojumiem bagāta dzīve.

Es sapratu, ka es nevaru sniegt saturu, kas patīk visiem (loģiski), bet kaut kādā veidā es gribu, lai visiem būtu interesanti un arī man pašam. Tāpēc es gribu atrast to vidusceļu, bet pagaidām man tas nesanāk.

Taču nē, es nekādā gadījumā nevēlos pamest blogošanu. Protams, kādā laika periodā man tas noteikti būs jāizdara, bet ne tuvākajā laikā. Jūs visi ziniet to, cik ļoti es mīlu savu blogu. Es mīlu rakstīt, es mīlu izpausties un publiski izteikt savas domas un tā ir vienīgā lieta, par kuru es, tiešām, varu teikt, ka man tā padodas.

Es turpināšu izklāstīt savas domas par dažādām tēmām, pat ja tās nav aktuālas lielākai auditorijai, jo ar šo es jau tikai daru prieku sev. Tas mani uzlādē. Tas ir gluži kā atkarība, piemēram, no alkohola vai narkotikām.

Vienkārši reizēm es jūtu tādu kā tukšumu no sava bloga. Jā, es saņemu daudz atsauksmes no saviem lasītājiem, kas ir ļoti patīkami un man tas ir svarīgi, taču kaut kur dziļi sirdī es nejūtu, ka es kaut kur ar to visu eju.

Ziniet tos ārzemju jūtūberus, kuri ik pa laikam ieliek video, kurā viņi paziņo, ka grib paņemt pauzi no satura veidošanas? Arī es vēlējos darīt ko tādu, taču, kā redziet, es esmu publicējis šo blogu un jūs to lasiet, kas nozīmē to, ka, tomēr, man ir svarīgi, lai šī lieta no manis neaiziet.

Dienas beigās mēs paši esam atbildīgi par lietām, kuras darām. Ja Tu savu hobiju un sirdslietu neuztversi nopietni, tad tā lieta arī no Tevis lēnām aizies, bet es centīšos sargāt savu blogu, lai tas no manis neaiziet. Tas ir mans dārgums, kurš nākotnē man noderēs.

 

Varbūt kādam šķitīs, ka es atkal sūdzos, bet tā bija lieta, kura ilgu laiku stāvēja manī un kuru es vēlējos izklāstīt jums.

 

Paldies, ka, joprojām, esiet ar mani un turpiniet lasīt, pat ja es reizēm nepublicēju rakstus tik bieži, cik vajadzētu.. Man ir ideja sākt veidot savu podkāstu, jo reizēm man šķiet, ka cilvēki ir pārāk slinki, lai lasītu garus blogus, un jūs ziniet, ka man patīk izpausties gari. Kā jums šī ideja?

Tiekamies nākamajā blogā..

 

Deniss…

Advertisements

Viena doma par “Vai es vēlos pielikt punktu blogošanai?”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s